Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jaunzēlandē

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Jaunzēlandē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 3 vietas (2 — dabas objekti un 1 — jaukts objekts), savukārt 8 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Jaunzēlande Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1986. gada 22. novembrī.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Te Vahipunamu – DienvidrietumjaunzēlandeKenterberija, Vestkosta, Otago un Sautlenda
45°2′9″S 167°19′12″E / 45.03583°S 167.32000°E / -45.03583; 167.32000
1990Dabavii, viii, ix, xŠī parku ainava atrodas Jaunzēlandes dienvidrietumos un to veido vairāki fjordi, klintis, ezeri un ūdenskritumi. ⅔ parka teritorijas ir klātas ar dienvidu dižskābāža un podokarpa kokiem, no kuriem daži ir vairāk nekā 800 gadus veci. Parka teritorijā dzīvo vienīgais kalnu papagailis pasaulē — kea, arī aptraudētais takahe[2].551
Tongariro nacionālais parksManavatū/Fanainui
39°8′0″S 175°38′30″E / 39.13333°S 175.64167°E / -39.13333; 175.64167
1990Jauktivi, vii, viiiTongariro ir pirmā vieta Pasaules mantojuma sarakstā, kas raksturota kā kultūrainava. Tongariro kalns ir maoru svētā un reliģiskā vieta, kas simbolizē cilvēku mijierdarbību ar vidi. Parka teritorijā atrodas izdzisis vulkāns, tā teritorijā ir daudzveidīgas ekosistēmas un iespaidīgas ainavas[3].421
Jaunzēlandes Subantarktikas salasAntipodu salas 49°41′S 178°48′W / 49.683°S 178.800°W / -49.683; -178.800,
Baunti salas 47°46′S 179°02′W / 47.767°S 179.033°W / -47.767; -179.033,
Kempbela salas 52°32′S 169°09′W / 52.533°S 169.150°W / -52.533; -169.150,
Oklendas salas 50°42′S 166°05′W / 50.700°S 166.083°W / -50.700; -166.083,
Snērsu salas 48°01′S 166°32′W / 48.017°S 166.533°W / -48.017; -166.533
1998Dabaix, xJaunzēlandes subarktiskās salas veido piecas salu grupas (Antipodu salas, Baunti salas, Kempbela salas, Oklendas salas un Snērsu salas), kuras atrodas uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes, Dienvidu okeānā. Salās ir liela bioloģiskā daudzveidība un vairākas endēmiskas putnu, augu un bezmugurkaulnieku sugas. Salās kopā mājo 126 putnu sukas, no tām 5 sugas rada pēcnācējus tieši šajās salās un nekur citur pasaulē[4].877

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot | labot pirmkodu]
Vietas Jaunzēlandē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Oklendas vulkāniskais apgabalsOklenda
36°54′0″S 174°52′0″E / 36.90000°S 174.86667°E / -36.90000; 174.86667
2007Jauktiii, iii, iv, v, viii5120
Fjordlandes ūdenu un jūras straumes (Te Moana O Atavhenua)Sautlenda
45°25′0″S 167°43′0″E / 45.41667°S 167.71667°E / -45.41667; 167.71667
2007Dabavii, viii, ix, x5121
Kahurangi nacionālais parks, Kanānas karsta sistēma un Atvadu krastsVestkosta, Tasmana
41°0′0″S 172°30′0″E / 41.00000°S 172.50000°E / -41.00000; 172.50000
2007Dabavii, viii, ix, x5122
Kerikeri baseina vēsturiskā teritorijaNortlenda
35°13′0″S 173°56′0″E / 35.21667°S 173.93333°E / -35.21667; 173.93333
2007Kultūraii, iii, iv, v, vi5123
Kermadekas salas un jūras rezervātsKermadekas salas
29°16′38″S 179°0′0″W / 29.27722°S 179.00000°W / -29.27722; -179.00000
2007Dabavii, viii, ix, x5124
Napjēras Art Deco vēsturiskā teritorijaHoksbeja
39°34′4″S 176°51′51″E / 39.56778°S 176.86417°E / -39.56778; 176.86417
2007Kultūraii, iv, vi5125
Vhakarua Moutere (Ziemeļaustrumu salas)Nortlenda
34°9′14″S 172°8′24″E / 34.15389°S 172.14000°E / -34.15389; 172.14000
2007Dabavii, viii, ix, x5126
Vaitingi līguma parakstīšanas vēsturiskā teritorijaNortlenda
35°15′58″S 174°4′48″E / 35.26611°S 174.08000°E / -35.26611; 174.08000
2007Kultūrai, ii, iii, iv, vi5127

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]